Nabadzības riska rādītājs Latvijā būtiski neuzlabojas jau 20 gadus: šajā riska zonā joprojām dzīvo katrs piektais iedzīvotājs. Visvairāk trūkumā dzīvo seniori. Lielākie izdevumi ir par pārtiku un mājokli. Ērika Ceriņa, pensionāre no Rīgas: „Nedēļu ar pieci eiro var izdzīvot. [..] Nopērc kefīru, nopērc maizīti. Kartupeli.” Ar trūkumu saskaras arī ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks. Inese Platmane, rīdziniece, viena audzina divus bērnus: „Es nevaru nodrošināt sev medicīnisko aprūpi. Valsts kvotas ir kaut kāds mīts. Par zobārstu es vispār klusēju. Es par to pat nedomāju. Tas ir tas, kam šobrīd nesanāk atlicināt.” Lai gan par nabadzību netrūkst ne datu, ne arī pētījumu, par kuriem valsts iepriekšējos gados tērējusi ievērojamas summas, strauju uzlabojumu, visticamāk, nebūs arī tuvākajos gados. Evija Kūla, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktores vietniece: „Mums ir vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, un šī tendence mums diemžēl turpinās arī tālāk." Kāpēc Latvijā ilgstoši nav izdevies samazināt nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu? To pētām Atvērto failu pusstundā.